Meditācija

Par meditācijas labumiem garīgai un fiziskai veselībai šobrīd šķiet būs dzirdējis ikviens. Pētījumi liecina, ka regulāra meditēšana palīdz atslābināties, nomierina, samazina bailes, stresu, depresiju, asinsspiedienu, uzlabo atmiņu, palīdz kļūt apzinātākam un izskaust netikumus. Taisnība, taču tie ir tikai blakusefekti. Pašos pamatos meditācija ir metode ar kuras palīdzību sasniegt samadhi stāvokli (apgaismību) un savienoties ar Dievu. Dažiem tas izdodas jau pirmajā reizē, pārējiem jāiegulda lielākas pūles.

Kas ir meditācija?

Sarunvalodā mēs par meditāciju saucam koncentrācijas vingrinājumus, taču jogā viss ir savādāk. Meditācija ir bezdomu stāvoklis, ko var sasniegt praktizējot koncentrāciju (dharana).

Metodes ir dažādas un katra no tām ir paredzēta atšķirīgiem temperamentiem un cilvēku tipiem, taču gala mērķis tām visām ir viens – nirvakalpa samadhi.

Jogas meistari meditācijas stāvokli pielīdzina miegam. Miegs ir dziļa meditācija bez apziņas, savukārt meditācija ir dziļš miegs ar apziņu.

Skolotāji māca kā koncentrēties, lai sasniegtu meditācijas stāvokli. Kad tas izdarīts, cilvēkam pašam ir jādodas tālāk pašam. Aprakstīt šo stāvokli nevar, taču ir marķieri, kas ļauj saprast, cik tālu meditācijas praktizētājs ir nokļuvis. Arī apgaismībai ir vairākas pakāpes, bet par to citreiz.

Koncentrācija (dharana) – Meditācija (dhyana) – Atmošanās/Apgaismība (samadhi)
(Patandžali, Jogas sutras)

Kā meditēt?

Pats svarīgākais, kas nepieciešams ir vēlme un gribasspēks. Sākotnēji praktizētājiem var būt liels entuziasms, bet neredzot tūlītējus rezultātus tas noplok. Daži gaida tūlītējas vīzijas, gaismas, skaņas, ārpusķermeņa iziešanas pieredzes. Šādas pieredzes ir iespējamas, taču nereti kļūst par traucēkļiem, nevis palīgiem.

Cilvēki, kas saņem šādas sajūtas, mēdz tām pieķerties un rezultātā tālākais progress ir apgrūtināts. Ja esat apņēmušies meditēt, dariet to ilgstoši un rezultāti neizpaliks. Regulāra pranajāmas (elpošanas vingrinājumi) izpilde ļaus sasniegt koncentrāciju (dharana), bet tā novedīs pie meditācijas stāvokļa.


Meditācija Iesācējiem – pamācība

Šeit aprakstītā meditācija ir piemērota iesācējiem izpildei mājas apstākļos. Izpildiet pirmo un otro vingrinājumu kopā vismaz 3 – 4 mēnešus un noteikti sajutīsiet pozitīvas pārmaiņas. Nostiprinoties praksē, jūs automātiski pāriesiet dziļākās meditācijas fāzēs.

1. Poza

  • Atrodiet ērtu, klusu un līdzenu vietu.
  • Parūpējieties, lai neviens netraucē un ir svaigs gaiss.
  • Sēdiet ar taisnu muguru  uz segas, ērta spilvena vai krēsla.
  • Pozai jābūt ērtai, lai nekas nespiež un nesāp. (Netrenētiem cilvēkiem jārēķinas, ka, ilgstoši sēžot statitskā pozā, sāpēs muskuļi un saites. Daudzi jau sākumā grib sēdēt kā jogi – lotosa pozā, bet tam, lielākoties, ir vajadzīgi ilgstosī treniņi un sākotnējām meditācijas praksēm tas nav obligāti. Ikviens drīkst sēdēt uz krēsla ar taisnu muguru, pēdas pie zemes. Izpaliks domāšana par sāpošiem ceļiem un muguru un jutīsieties labāk.)

2. Elpošana

Šī ir vienkāršākā no pranajāmām, bet pareizi izpildīta dos teicamus rezultātus ikvienam praktizētājam.

  • Aizveriet acis. Dažas minūtes elpojiet caur degunu mierīgi, dziļi, lēnām, bez piepūles. (Ritms – 5,5 sekundes ieelpa, 5,5 sekundes izelpa, bez aiztures)
  • Ļaujiet elpai plūst brīvi, nemēģiniet to kontrolēt.

Kad esat iegājuši ritmā, pārejiet nākamajā – koncentrācijas fāzē.

3. Koncentrācija (dharana)

Zemāk ievietojam divas prakses variācijas. Pirmo veiciet vismaz 1 mēnesi, pēc tam variet pāriet pie nākamās.

  • Vērojiet, kā elpa plūst iekšā un ārā pa nāsīm.
  • Sāciet ar 5 minūtēm, laiku var pakāpeniski pagarināt līdz 3 stundām.
  • Novērojiet savas sajūtas un pieredzes. (Pēc prakses pierakstiet.)
  • Necīnīties ar domām. Ļaujiet tām nākt, bet nepievērsiet uzmanību un viņas pašas aizies. Ja pieķeraties kādai no domām, atvirziet maigi sevi atpakaļ.
  • Ja domas ļoti traucē skaitiet izelpas. Lēna un mierīga elpa nomierinās prātu un domu plūsma kļūs rāmāka.
  • Turpiniet vērot elpu pēc meditācijas sesijas beigām arī ikdienā. Sākumā būs grūti, bet ar laiku elpas vērošana kļūs par otro dabu. Līdzīgi kā autovadītājiem sākumā ir grūti pārslēgt ātrumus, skatīties spoguļos, uz ceļu un uz zīmēm, bet pēc tam tas notiek automātiski.

B

  • Vērojiet, kā elpa plūst iekšā un ārā pa nāsīm.
  • Papildus koncentrējieties avotiņā, starp uzacīm vai sirds čakrā.
  • Novērojiet savas sajūtas un pieredzes. Pierakstiet.
  • Turpiniet vērot elpu arī ikdienā.

Svarīgi: Cik ilgi? Saskaņā ar jogas tradīcijām laba koncentrēšanās spēja tiek sasniegta jau pēc 144 pranajāmām. (Iesācēji var sākt ar 12 ieelpām un izelpām, taču vēlams veikt visas 144.) To izpilde var likties ilga, taču mēs bieži izšķiežam laiku nelietderīgās nodarbēs (tv, grāmatas, sarunas, ēst gatavošana, iepirkšanās). Ja pamēģināsiet vienu reizi, noteikti gribēsiet atkārtot, jo efekts būs pārsteidzošs.

3. Meditācija (dhyana)

Pēc tam, kad ir apgūta koncentrēšanās prakse jūs spontāni pāriesiet meditācijas fāzē. Tas prasīs laiku, taču laiks rit uz priekšu jebkurā gadījumā. Meditācija iesācējiem ir sarežgītāka, jo nav izveidojies ieradums, bet tas nekas. Jo ātrāk sāksiet, jo ātrāk kļūsiet par pieredzējušu meditācijas meistaru.

“Dhyana” jeb meditācija ir pakāpe, kurā prāts koncentrējas tikai uz izvēlēto objektu un citas domas nespēj to iztraucēt. Sasniegt šo stāvokli nav viegli, taču tas ir iespējams.

Sākotnēji domu plūsma šķiet nepārtraukta, taču tie ir maldi. Ilgstoši meditējot, var pamanīt pauzes starp domām.

Nākamais solis ir pagarināt pauzes starp divām domām. Soli pa solim, sekundi pa sekundei šīs pauzes ir iespējams un jums arī izdosies pagarināt un sasniegt meditācijas stāvokli.

Nostiprinoties meditācijā, jūs pāriesiet samadhi (apgaismība) stāvoklī, kuram ari ir vairākas pakāpes. Kad būsiet jau tikt tālu, konsultējieties ar jogas meistariem. Teorijā ir aprakstītas atšķirbas starp dažādām pakāpēm, bet atšķirt tās praksē var tikai cilvēki, kas tās ir reāli piedzīvojuši.

Kad meditēt? Piemērotākais laiks un vieta

Līdzīgi kā ar koku stādīšanu labākais laiks, lai sāktu meditēt ir pirms 10 gadiemm, kā arī tagad un tūlīt. Ja esat nobrieduši vismaz pamēģināt meditācijas praksi, tad dienas ritmā vislabākie ir divi, trīs laiki:

  • no rīta – dažas stundas pirms saullēkta (ziema, pavasarais, rudens). Latvijā vasarā ievērot šo rekomendāciju būs pagrūti, tādēl varat celties arī vienkārši stundu ātrāk kā parasti, lai paspētu no rīta meditēt.
  • vakarā – starp plkst. 17.00 un 18.00 vai neilgi pirms gulētiešanas.

Praksei atvēliet 5 – 30 minūtes.

Centieties praktizēt katru dienu neilgu laiciņu. Kad esat nostiprinājušies praksē vismaz mēnesi, varat pagarināt meditācijas ilgumu pēc vēlēšanās. Galvenais uzdevums sākotnējā fāzē ir iedibināt jaunu rutīnu, nevis stādīt rekordus.

Meditācijas veidi

Katrs praktizētājs atbilstoši savam raksturam un nosliecēm var izvēlēties koncentrēties uz dažādiem objektiem.

Koncentrācija var būt vērsta uz čakrām (atbilst enerģijas centri, dziedzeru novietojumam ķermenī), ārējiem objektiem (attēli, dabas parādības – debesis, upe, kalns, koks; punkts uz sienas, sveces liesma, ikona), skaņām, mantrām, elpu vai iekšējiām sajūtām (sāpes, līdzcietība, bauda u.c.).

Katrai reliģiskai un garīgai skolai laika gaitā ir izveidojušās savas, nedaudz atšķirīgas garīgās prakses. Tām visam ir kopīga izpratne par elpas nozīmi un elpošanas izmantošana, lai sasniegtu augstākus garīgos stāvokļus.

Nekam no šeit aprakstītā nevajag ticēt uz vārda. Pārbaudiet praksē un ziņojiet par rezultātiem.

Prakses ieguvumi

Meditācija ir prakse, kuru sākt nekad nav par vēlu. Jums ir 50, 40, 20 vai 80 gadi? Pozitīvos ieguvumus sajutīsiet jebkurā gadījumā:

  • prāts kļūs mierīgāks; 
  • ikdienā apzināsieties savas domas, runu un darbus; 
  • uzlabosies koncentrācijas spējas; 
  • uzlabosies miegs; 
  • mazināsies uztraukumi un stress; 
  • mazināsies dusmas; 
  • uzlabosies veselība. 

Meditācija sniegs iespēju pavērot sevi no malas un ļaus neizrunātajām domām izrotēt savā nodabā. Prakses laikā varēsiet brīnīties, cik ļoti daudz domas jūsos bija sakrājušās, bet nepievērsiet tām uzmanību. Palieciet kā vērotājs no malas.

Praktizējot ilgāk pamanīsiet, ka lietas un procesi, kas agrāk jūs satrauca, vairs neizraisa tādu viļņošanos prātā. Iespējams, sajutīsiet sevi kā vērotāju no malas. Runāšana, dusmas, prieks, pārdzīvojumi – jūs pamanīsiet, ka daudzi no šiem procesiem notiek automātiski bez prāta apzinātas līdzdalības. (Lai pārtrauktu spontānu runāšanu, ieteicams izmantot kečari mudru.)

Apzinātībai palielinoties, varēsiet pārņemt vadību un teikt, ko patiešām domājat. Prāta automatizētie procesi vieglāk ļausies pārveidei un būs iespēja veidot dzīvi un attiecības ar cilvēkiem tādas, kā vienmēr esat vēlējušies.  Lai

Meditācijas prakses dziļākās pakāpēs iegūsiet unikālu pieredzi, kas būtiski uzlabos dzīves kvalitāti.


Iedvesmai: 

  • Paramahamsa Prajnanananda “The Yoga Sutra of Sage Patanjali“, Prajnana Mission, 2015. (Patandžali Jogas sutras satur 196 sutras – aforismus, kas sarakstīti 400. – 200. g p.m.ē. Šis ir fundamentāls darbs, kuram komentārus sniedz daudzi jogas meistari un vienkārši interesenti. Prajnanananda ir apgaismots skolotājs.)
  • Pētījums: “Meditācija un garīgās prakses latviešu folklorā”, sk. tradition.lv
  • Harvardas Universitātes publikācija par meditācijas prakšu ieguvumiem.
  • Noderīgs krija jogas youtube video kanāls par dažādiem jogas jautājumiem.