Meditācija

Par meditācijas labumiem garīgai un fiziskai veselībai šobrīd šķiet būs dzirdējis ikviens. Pētījumi liecina, ka regulāra meditēšana palīdz atslābināties, nomierina, samazina bailes, stresu, depresiju, asinsspiedienu, uzlabo atmiņu, palīdz kļūt apzinātākam un izskaust netikumus. Taisnība, taču tie ir tikai blakusefekti. Pašos pamatos meditācija ir metode ar kuras palīdzību sasniegt samadhi stāvokli (apgaismību) un savienoties ar Dievu. Dažiem tas izdodas jau pirmajā reizē, pārējiem jāiegulda lielākas pūles.

Kas ir meditācija?

Sarunvalodā mēs par meditāciju saucam koncentrācijas vingrinājumus, taču jogā viss ir savādāk. Meditācija ir bezdomu stāvoklis, ko var sasniegt praktizējot koncentrāciju (dharana). Metodes ir dažādas un katra no tām ir paredzēta atšķirīgiem temperamentiem un cilvēku tipiem, taču gala mērķis tām visām ir viens – nirvakalpa samadhi.

Jogas meistari meditācijas stāvokli pielīdzina miegam. Miegs ir dziļa meditācija bez apziņas, savukārt meditācija ir dziļš miegs ar apziņu. Skolotāji parasti māca kā koncentrēties, lai sasniegtu meditācijas stāvokli. Kad tas izdarīts, cilvēkam pašam ir jādodas tālāk. Aprakstīt šo stāvokli nevar, taču ir marķieri, kas ļauj saprast, cik tālu meditācijas praktizētājs ir nokļuvis. Arī apgaismībai ir vairākas pakāpes, bet par to citreiz.

Koncentrācija (dharana) – Meditācija (dhyana) – Atmošanās/Apgaismība (samadhi)
(Patandžali, Jogas sutras)

Kā meditēt?

Pats svarīgākais, kas nepieciešams ir vēlme un gribasspēks. Sākotnēji praktizētājiem var būt liels entuziasms, bet neredzot tūlītējus rezultātus tas noplok. Daži gaida tūlītējas vīzijas, gaismas, skaņas, ārpusķermeņa iziešanas pieredzes. Šādas pieredzes ir iespējamas, taču nereti kļūst par traucēkļiem, nevis palīgiem. Cilvēki, kas saņem šādas sajūtas, mēdz tām pieķerties un rezultātā tālākais progress ir apgrūtināts. Ja esat apņēmušies meditēt, dariet to ilgstoši un rezultāti neizpaliks. Regulāra pranajāmas (elpošanas vingrinājumi) izpilde ļaus sasniegt koncentrāciju (dharana), bet tā novedīs pie meditācijas stāvokļa.

Labākais laiks meditācijai ir dažas stundas pirms saullēkta. Vasarās Latvijā varat vienkārši celties stundu vai divas agrāk kā parasti. Pirms meditēšanas nomazgājiet seju ar aukstu ūdeni, lai pamostos un veiciet tualetes procedūras. Meditēt ieteicams arī vakarā starp plkst. 17.00 un 18.00 vai vismaz pirms gulētiešanas. Sākotnēji veltiet praksei 10 – 30 minūtes.

Meditācija Iesācējiem

(Instrukcija)

1. Poza

Atrodiet ērtu, klusu un līdzenu vietu. Parūpējieties, lai neviens netraucē un ir svaigs gaiss. Sēdiet ar taisnu muguru  uz segas, ērta spilvena vai krēsla. Pozai jābūt ērtai, lai nekas nespiež un nesāp. (Netrennētiem cilvēkiem jārēķinas, ka, ilgstoši sēžot statitskā pozā, sāpēs muskuļi un saites. Daudzi jau sākumā grib sēdēt kā jogi – lotosa pozā, bet tam, lielākoties, ir vajadzīgi ilgstosī treniņi un sākotnējām meditācijas praksēm tas nav obligāti. Ikviens drīkst sēdēt uz krēsla ar taisnu muguru, pēdas pie zemes. Izpaliks domāšana par sāpošiem ceļiem un muguru un jutīsieties labāk.

2. Elpošana

Šī ir vienkāršākā no pranajāmām, bet pareizi izpildīta dos teicamus rezultātus ikvienam praktizētājam.

  • Aizveriet acis. Dažas minūtes elpojiet caur degunu mierīgi, dziļi, lēnām, bez piepūles. (Ritms – 5,5 sekundes ieelpa, 5,5 sekundes izelpa, bez aiztures)
  • Ļaujiet elpai plūst brīvi, nemēģiniet to kontrolēt.

3. Koncentrācija (dharana)

Zemāk ievietojam divas prakses variācijas. Pirmo veiciet vismaz 1 mēnesi, pēc tam variet pāriet pie nākamās.

  • Vērojiet, kā elpa plūst iekšā un ārā pa nāsīm.
  • Sāciet ar 5 minūtēm, laiku var pakāpeniski pagarināt līdz 3 stundām.
  • Novērojiet savas sajūtas un pieredzes. (Pēc prakses pierakstiet.)
  • Necīnīties ar domām. Ļaujiet tām nākt, bet nepievērsiet uzmanību un viņas pašas aizies. Ja pieķeraties kādai no domām, atvirziet maigi sevi atpakaļ.
  • Ja domas ļoti traucē skaitiet izelpas. Lēna un mierīga elpa nomierinās prātu un domu plūsma kļūs rāmāka.
  • Turpiniet vērot elpu pēc meditācijas sesijas beigām arī ikdienā. Sākumā būs grūti, bet ar laiku elpas vērošana kļūs par otro dabu. Līdzīgi kā autovadītājiem sākumā ir grūti pārslēgt ātrumus, skatīties spoguļos, uz ceļu un uz zīmēm, bet pēc tam tas notiek automātiski.

B

  • Vērojiet, kā elpa plūst iekšā un ārā pa nāsīm.
  • Papildus koncentrējieties avotiņā, starp uzacīm vai sirds čakrā.
  • Novērojiet savas sajūtas un pieredzes. Pierakstiet.
  • Turpiniet vērot elpu arī ikdienā.

3. Meditācija

Dhyana jeb meditācija ir pakāpe, kurā prāts koncentrējas tikai uz izvēlēto objektu (skat. zemāk) un citas domas nespēj to iztraucēt. Sasniegt šo stāvokli nav viegli, taču tas ir iespējams.

Sākotnēji domu plūsma šķiet nepārtraukta, taču tie ir maldi. Ilgstoši meditējot, var pamanīt pauzes starp domām. Nākamais solis ir pagarināt pauzes starp divām domām. Soli pa solim, sekundi pa sekundei šīs pauzes ir iespējams pagarināt un sasniegt meditācijas stāvokli.

Nostiprinoties meditācijā, ir iespējams pāriet samadhi (apgaismība) pakāpē, kurai ari ir vairākas pakāpes. Izšķirt vienu pakāpi no citas var palīdzēt jogas meistari.

 

Meditācijas veidi

Katrs praktizētājs atbilstoši savam raksturam un nosliecēm var izvēlēties koncentrēties uz dažādiem objektiem. Koncentrācija var būt vērsta uz čakrām (atbilst enerģijas centri, dziedzeru novietojumam ķermenī), ārējiem objektiem (attēli, dabas parādības – debesis, upe, kalns, koks; punkts uz sienas, sveces liesma, ikona), skaņām, mantrām, elpu vai iekšējiām sajūtām (sāpes, līdzcietība, bauda u.c.).

Katrai reliģiskai un garīgai skolai laika gaitā ir izveidojušās savas, nedaudz atšķirīgas garīgās prakses. Tām visam ir kopīga izpratne par elpas nozīmi un elpošanas izmantošana, lai sasniegtu augstākus garīgos stāvokļus. Nekam no šeit aprakstītā nevajag ticēt uz vārda. Pārbaudiet praksē un ziņojiet par rezultātiem.

Prakses ieguvumi

Prakses rezultātā prāts kļūs mierīgs, labāk apzināsieties savas domas, runu un darbus, uzlabosies koncentrācijas spējas, miegs un veselība. Jogi norāda, ka laba koncentrēšanās spēja tiek sasniegta jau pēc 144 pranajāmām. Šeit aprakstītā meditācija ir piemērota veikšanai iesācējiem mājas apstākļos. Izpildiet pirmo un otro vingrinājumu kopā vismaz 3 – 4 mēnešus un noteikti sajutīsiet pārmaiņas. Lai arī vienkāršs, tas ir ļoti spēcīgs vingrinājums, kuru ilgstoši izpildot var gūt ļoti teicamus rezultātus. Grūtākas pranajāmas un meditācijas prakses, kas paredz noteiktu elpošanas ritmu un elpas aizturi (kumbhaka) varat veikt vēlāk. Tālākajā ceļā, lai ietaupītu laiku ir vēlams meklēt skolotāju.

Iedvesmai: 

  • Paramahamsa Prajnanananda “The Yoga Sutra of Sage Patanjali“, Prajnana Mission, 2015. (Patandžali Jogas sutras satur 196 sutras – aforismus, kas sarakstīti 400. – 200. g p.m.ē. Šis ir fundamentāls darbs, kuram komentārus sniedz daudzi jogas meistari un vienkārši interesenti. Prajnanananda ir apgaismots skolotājs.)
  • Pētījums: Meditācija un garīgās prakses latviešu folklorā, sk. tradition.lv
  • Harvardas Universitātes publikācija par meditācijas prakšu ieguvumiem.
  • Noderīgs krija jogas youtube video kanāls par dažādiem jogas jautājumiem.